svētdiena, 2013. gada 10. februāris

Uzbrukuma fāze: Trešā diena.


Šis rīts visgrūtākais. Pamostoties reibst galva tā, ka atkrītu atpakaļ gultā. No rīta nosveros O! 116.700 – no sākuma svara 2 kg nost. Skaidrs, svēršos tikai no rītiem un nejaukšu sev galvu.
Brokastis diezgan vēlu – 10.00. Pirms brokastīm abi ar suni bišķīt pastaigājam un patīrām sniegu- brokastis nopelnītas. Divas sakultas olas ar garšvielām izvārītas ūdens peldē – ļoti garšīgi, klāt bundžiņa laša savā sulā – pat ļoti gardi. Piedzēru kafiju.
Pusdienās vakar gatavotās aknas folijā un biezpiens ar paniņām. Garšai pievienoju druscīti sīpola. Klāt piedzeru svaigu piparmētru tēju. Arī Sassy water tiek dzerts visu dienu.
Pēcpusdienā gatavoju meitenēm šokolādes kēksiņus. Ieraugot tumšo, rūgto šokolādi, sirds sāk klapēt. Izvelku no ledusskapja cāļa ciskiņu – miers. Pie reizes gatavoju arī citām ēdienreizēm – izvāru divus trauciņus ar vistas želeju. Un izvāru divas zivs filejas un divas olas. Vienu fileju kopā ar olu ņemšu līdzi uz darbu, otra būs tad, kad no darba atgriezīšos.
Izeju otru reizi patīrīt sniegu, nepatīkamais reibonis pastiprinās. Izdzeru no zivs vārīšanās pāri palikušo aromātisko buljonu un domāju – vai tā ir atkāpe no dietas? Jāpalasa krievu internetā. Tur vakar uzzināju, ka arī sēnes pieder pie atļautajiem produktiem. Jau gara acīm redzu sutinātu vistu ar šampinjoniem J
Vakariņās, kad citi gardu muti ēd manis ceptos kēksiņu, acis nepaceļot izēdu savu vistas želejas trauciņu. Kaut arī neesmu dižākā saldumu mīļotāja, tomēr kārojās kaut ko saldu. Bet labā ziņa – man ir raksturs!

Nav komentāru: