Mūza bija atlidojusi... jeb ķebļa jaunie piedzīvojumi

Reiz dzīvoja ķeblis, viens parasts ķeblis manā bērnistabā...

Nu cik ilgi uz tādu ķebli skatīsies?
Paņēmu materiālus: Smilšpapīru, dekupāžas akrila krāsu, dekupāžas salvešu līmi, salvetes, metāla pastu - t.s. "zelta pirkstu", sūkīšus, otas un laku.

Pasaucu brīvās darbarociņas, lai noskrāpē ar smilšpapīru laku no virsmas:

Tad ķeblis tika nokrāsots, labāk to darīt ar sūklīti nevis otu vai rullīti.

Tad jāizplēš no salvetes noskatītie motīvi un jāizdomā kāda kopējā kompozīcija izskatīses.

Tad līmējam salvetes klāt, līmi klājot ar otu pa virsu salvetei, no viduča uz malām izdzenājot gaisa burbuļus.

Ļaujam darbam pamatīgi izžūt,- vairākas stundas. Tad nedaudz zelta pastas, nolakojam, un nākošajā dienā - ķeblis ir piedzīvojis brīnumu lietas.

Ak, jā pa šo laiku arī viena broša- Madam Broškina uzmargojās...

Kumodes atdzimšana

Ņemam second hand veikalā pirktu 80-to gadu kumodi, noskrūvējam rokturus, noberžam laku ar smalku smilšpapīru

Ar rullīti nokrāsojam kumodi baltu. Es liku 3 krāsas slāņus. Tad no iepatikušās salvetes atdalīju virsējo kārtu, ar mazmazītiņām manikīra šķērītēm izgriezu iepatikušos ornamentu un ar PVA līmi pielīmēju pie izžuvušās kumodes. Kad salvešu raksts pilnībā izžuvis to nostiprināju ar mēbeļu laku. Kad viss bija nožuvis pieskrūvēju kumodei citādus rokturīšus.

Arī šīs kārbiņas prasījās pēc atjaunošanas. Darba process līdzigs, ka ar kumodi.

Un te nu kumode un kārbiņas jaunā imidžā ieņēmušas savu vietu manā guļamistabā.