Pēdējo nedēļu pārdomu kripatas un jautājumi, pagaidām vēl bez atbildēm:
Vai tas, kas nepārtraukti kaut ko meklē – vai tas spēj novērtēt to, kas viņam jau ir?
Lai ar abām kājām stāvētu uz zemes, vajag stabilitāti arī galvā? Bet ja gribas arī lidot, pietiek ar kaijām galvā?
Esmu dzirdējusi: ja cilvēks nosauc savas bailes vārdā, tās atkāpjas. Bet ja nodefinē citas emocijas un jūtas?Ne vienmēr mēs zinām, kur glabājas atslēga no durvīm, kuras izmisīgi cenšamies atslēgt. Tomēr, ja lemts tās atslēgt – atslēga mistiskā kārtā pati iekrīt mums rokās.Kāpēc gan, uzzinot par tavu brūci, kāds cenšas tevi ievainot tieši tajā vietā. Un tu smaidi, kaut arī sāp...Kāpēc tieši tad, kad veiksmīgi iemācāmies apvaldīt savu straujo un nepieradināmo dabu, uzrodas pieprasījums tieši pēc tās?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru