trešdiena, 2014. gada 9. aprīlis

Pelēkais lietus




Pēdējās dienas ir tik lietainas, pelēkas, depresīvas... Līst, līst... nez par ko debesis tā raud, ka daudziem gribās paraudāt tām līdzi. Šķiet viss garās ziemas smagums sakrājies dvēselē un tā vien prasās uz āru. Jā, bet var jau uz visu paskatīties no otras puses- pelēkais lietus noskalo pēdējās ziemas paliekas, drīz nāks siltums, un ...līdz zaļai zālītei esam kārtējo reizi izvilkuši. Mans mīļākais gadalaiks pilnīgi noteikti ir pavasaris- atmoda pēc ziemas, jaunu cerību un iespēju apsolījums. Pirmo pieneņu saule, ievziedu un ceriņu skurbums. Pirmais pavasara negaiss, tas siltais lietus, kad neskatoties uz ciparu pasē, gribas dejot zem lietusgāzes un lēkt pa peļķēm. Maijam atnākot, ziedēšanas trakums pārņem visu- kokus, augus, cilvēkus. Un tam vajag ļauties, nekaunoties no savām sajūtām, vārdiem un darbiem. Tā pat jau vienmēr kāds nosodīs, kāds pārpratīs, kāds nesapratīs. Lai! Lai nesaprot! Jo tas jau ir tikai pavasaris, atmodas un sajūtu laiks. Līdz vasaras burvīgajai tveicei un rudens dāsnumam vēl saulei ceļš kalnā ejams. Un varbūt tieši šī lietainā diena ir jauns atskaites punkts, krustojums ceļa uz pavasari un tāpēc dažs smagums jāatstāj pagātnē, jāļauj lietum to aizskalot. Lai jaunas puķes uzplauktu, tām taču arī kāds mēslojums vajadzīgs. Un ja kādam kaut kas nepatīk, pilnīgi droši: var uz mani neskatīties un manī neklausīties! Tātad: "Liku bēdu zem akmeņa! " un uz pavasari.
Un vienmēr taču var paņemt lietussargu!!!
Un atļaušos šeit nocitēt Daigu Kalinku, mums vienāds skatījums uz pavasari:
Izgaršot lietu.
Uz mēles.
Aukstās lietus drusciņas saķert
un izgaršot smejoties.
Nav viņām garšas.
Nekādas.
Tomēr izgaršot neviļoties.
Sagaršot pavasari slapjā debesu niekā.
Un aizmirsties priekā.
Uz vaiga atļaut asarām sajaukties kopā
ar lietu.
Smagu.
Vieglu.
Atrast sevī mazu bērnu,
kam acis mirdz priekā.
Un dzīvot!
Dzīvot tik ļoti!
No vienas lietus lāses uz mēles.
Ticēt.
Un zināt,
Ka ne jau visas lāses ir asaras sāļas.
Un sajust,
Ka no katras lāses izaug puķe cerību krāsā.
Mīlēt.
Tik ļoti,
Lai dzīvi var pacelt spārnos!











Nav komentāru: