Varbūt vasarai ir dillēs vārītu vēžu garša? Bet varbūt tā nedaudz garšo pēc pikanā "Latvijas siera"? Vien no manas vasaras garšām paslēpta stikla burciņā - tas ir sviests ar zaļumiem no mūsu dārza. Arī pēc pastētes tā garšo:
ņēmu 0.5 kg vistu akniņu, sacepu tās ēdamkarotē sviesta kopā ar nelielu sīpolu. Kad bija gandrīz izcepšās, pielēju drusciņu šķidruma, pieliku 2 ķiploka zobiņus un pasautēju. Tikmēr otrā pannā izcepu 250 gr šampinjonu sagrieztu šķēlītēs. Tad akniņas ar visu šķidrumu sablenderēju, pierīvēju muskatriekstu(bez tā nu nekā šai ēdienā neiztikt!) tad pievienoju šampinjonus un burtiski 3 sekundes blenderēju, lai šampinjoni iemaisās pastētē. Tad liku pastēti traukā un atcerējos, ka mājās nav sviesta, ko izkausēt un pārliet pastētei.
Vēl šovakar vasaras garšu paspilgtināja auksts dzēriens ar ledu un zemenēm: mazajā dāmām tas bija minerālūdens, lielajām - Martini (diemžēl bez Džordža).
Mūsu mājas saldējuma fabrika - ar cukuru sablenderētas zemenes pārvēršas aukstā un ekoloģiskā gardumā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru