Laika trūkums...mūžīgais...

Varētu padomāt, ka no 15.aprīļa, kad esmu še pēdējoreiz ko rakstījusi, dzīvoju citā realitātē....  Tagad nonācu pie atziņas, ka pie mana mūžīgā laika trūkuma nav vainīgs viens vai otrs darbs, bet gan neprasme izvērtēt prioritātes un saplānot savu laiku lietderīgi. Tāda karma - būt mūždien skrejošai. Arī darbiņi nekādi nav tapuši - vasara (lai arī stipri nosacīta) uz rokdarbiem neiedvesmo. Kaut gan, ir viens projekts, kuru, ja Jāņi būs tradicionālie - ar lietus gāzēm, centīšos īstenot un še atspoguļot.
 Arī par Marjanovu neko jaunu nedzird.