Pārdomu laiks...

ilgu mirklis...

pasaules atvarā krītošs...

dvēseļu pustumsā spīdošs...

siržu puteņos spēku smēlies...

raudošs un kvēlē degošs...

mans...

nesalauzt sevi

nenosalt

būt

sevī ar sevi

pašai

brīvai

un tumsā spīdēt

tā

lai tu redzi

kad nāksi garām

/šodien, rīt vai parīt.../

un skatīsies

lai atpazītu

gaismu

tikai manējo

no bezgalīgi daudzām citām

ir jātic

lai sagaidītu

cauri mūžībai

kas mirkli īsa

ir jātic

lai gaidot nenoslīktu

lietās

kas nav tā vērtas

būt

vienmēr

un mūžos

stiprai savā vājumā

drošai savās bailēs bezgalīgajās

īstai

mūžīgajā aktrises tērpā

skaistai

un nepieejamai svešiem

bet atvērtai - Tev

būt tādai

lai mirt Tu uzdrīkstēties spētu

dēļ manis

kad prasīšu to

būt patiesai

jūtās savās

būt drosmīgai

mīlēt, neliekuļot, neienīst

un ticēt pasaulei...