Lai kā tango paceļ debesīs, bet deja jāsāk tepat uz grēcīgās zemes. Diviem, duetā. Tas nu pilnīgi noteikti nav solo numurs, jo kāda gan jēga izdzīvot kaislību vienatnē.
Ir jāieklausās otra vārdos , sirdspukstos un elpā. Ja sirdis nepukst vienā ritmā, ja soļi neiet vienā taktī - vai tad abi dejo vienu deju? Izdejo vienu ritmu?
Nevar gribēt dejot tango, nevar filozofēt par tango dejošanu ir vienkārši jādejo. Jābūt laikam, lai to darītu, jo laika mums ir tik cik ir, ne vairāk, ne mazāk kā 24 stundas diennaktī. Un vairāk tā nebūs, nekad.
Ir ritms, ir spēle, bet ir arī atbildība – par saviem soļiem, saviem vārdiem un laiku... Par lēmumiem. Svarīgi īstajā brīdī pasniegt roku, lai kādi papēži neaizklaudz prom pa tukšajām ielām.
Jā vai nē.
1 komentārs:
ar nostaļģiju atceros savus tango vakarus, bet nu jau vairāk kā gadu nav sanācis uzdejot
Ierakstīt komentāru