Es esmu priecīga

- par savu bērnu, kas nemazgā traukus, bet skatās televizoru, jo tas nozīmē, ka viņš ir mājās un nav uz ielas;

par ienākumu nodokli, kas man jāmaksā, jo tas nozīmē, ka man ir darbs;

par savandīto māju, kas jāsakopj pēc viesībām, jo tas nozīmē, ka pie manis ir bijuši draugi;

par apģērbu, kas man kļuvis mazliet par šauru, jo tas nozīmē, ka man ir, ko ēst;

par ēnu, kas noraugās manā darbā, jo tas nozīmē, ka es esmu saulē;

par mauriņu, kas jāappļauj, logiem, kas jānotīra, notekām, kas jāsalabo, jo tas nozīmē, ka man ir māja;

par sūdzībām par mūsu valdību, jo tas nozīmē, ka mums ir vārda brīvība;

par sievieti, kas dzied baznīcā nepareizā meldiņā, jo tas nozīmē, ka es dzirdu;

par mazgājamās un gludināmās veļas kaudzi, jo tas nozīmē, ka man ir drēbes;

par nogurumu un sāpošajiem muskuļiem vakarā, jo tas nozīmē, ka esmu varējis strādāt;

par modinātājpulksteņa zvanu rīta agrumā, jo tas nozīmē, ka esmu dzīvs!