Kāds cilvēks reiz iegādājās māju – lielu, skaistu un
ar plašu, auglīgu dārzu. Viss būtu labi, tikai
kaimiņš izrādījās ļoti skaudīgs.
Šo riebīgo jūtu pārņemts viņš katru dienu visādi centās sabojāt
veiksmīgajam kaimiņam garastāvokli – gan nepatīkamus vārdus izsakot, gan citus
cilvēkus pret viņu kūdot.
Kādu dienu veiksmīgais kaimiņš izgāja no savas
lielās, skaistās mājas, bet pie vārtiem ieraudzīja izbērtu atkritumu kaudzi.
Uzreiz bija skaidrs kā darbs tas bija. Bet viņš nebija no tiem, kas apjūk. Viņs paņēma spaini, salasīja savā dārzā
labākos, smaržīgākos ābolus un gāja pie skaudīgā kaimiņa. Kad kaimiņš atvēra durvis, viņš pastiepa roku
ar smaržīgo ābolu spaini un uz mēmo jautājumu pārsteigtā kaimiņa acīs
atbildēja: „Ar ko esmu bagāts, ar to arī dalos!”.