Lieldienu ticējumi

Lieldienu rītā līdz pusdienas laikam jātur viena acs ciet, tad visu gadu būs nauda vai cepumi.

Lieldienās jāskrien no mājām uz Rīgu ar kājām, tad līdz Ziemassvētkiem saņemsi laba vēlējumus pa pastu.

Lieldienās porno saiti jāskatās ar krāsotām olām, tad mazāk vīrusi ķersies.

Lieldienās vajag gultas deķi trīs reizes ap galvu aptīt un skriet iekšā kūtī, tad gailis visu gadu pie tradicionālās orientācijas pieturēsies.

Lieldienu priekšvakarā vajag iebāzt biksēs pērno ķirbi un iet zemi art, tad dīķī zivis neslāps un zirgs visu laiku smaidīgs staigās, saimenieku ieraudzījis.

Lieldienu rītā vajag iziet tirgus laukumā nokrist gar zemi un par beigtu izlikties, tad būs pie meitām liela piekrišana.

Ja Lieldienās iekrīt cietumā sagaidīt, tad nākošajā gadā var gadīties uzvarēt dažāda mēroga vēlēšanās.

Lieldienu rītā seja jāieziež ar olas dzeltenumu un jāiekrīt uz mutes smiltīs, tad nākamgad nebūs jāmelo, ka esi ļoti gudrs.

Tupot uz poda, jāšūpina olas, tad tualetes papīrs visu gadu nebeigsies.

Ja Lieldienās iet pēc meijām, tad olas nav bijušas gana novārītas.

Ja Lielajā piektdienā nodod pa lielo, tad, paldies Dievam, ka tā pirmdiena arī iedota brīva!

Lieldienu rītā vajag aiziet uz tuvāko lielveikalu un pie ieejas durvīm apmest tik kūleņus, cik stundas lielveikals vaļā, tad jūs visu gadu tajā veikalā cienīs un dos atlaidi vitamīniem.

Kas Lieldienu gavēņa laikā iznīcinās Latvijas vīna pārpalikumu, tam visu gadu būs lemts redzēt sauli līgojam pie apvāršņa.

Ja Lielās piektdienas vakarā īsi pirms pusnakts iziet pilsētas laukumā, tad var dzirdēt, ka citi māk izklaidēties labāk...

Kurš no rīta pirmais izskrien ārā pliks un deķi sabāž suņa būdā, tam vārda dienā dāvinās labu vilnas džemperi.

Lieldienās meitām vajag krietni pupus vējā izšūpot, tad pastnieks ikdienas avīzēs politiķiem ūsas un bārdas nepiezīmēs...

Nu tad, priecīgas!!!

Varbūt tā?

Mežā grūti dzīvot...

Lācis bija šausmīgs, milzīgām ķepām, netīrīgs dzīvnieks. Bet labestīgāka par viņu mežā neviena nebija. Bet zvēri redzēja tikai viņa izskatu, par ko lācis šausmīgi dusmojās, ķēra viņus un spārdīja ar kājām. Par to zvēri viņu nemīlēja. Kaut arī viņš bija ļoti labsirdīgs un jautrs. Viņam patika jokot. Šo joku dēļ zvēri viņu neieredzēja un sita. Jā, grūti būt labestīgam un jautram.
Vilks arī bija šausmīgs un netīrīgs. Un vēl viņš bija ļauns un netīrīgs. Bet zvēri viņu neienīda un nesita. Tāpēc, ka vilks nomira vēl maziņš būdams. Tāpēc, ka lācis piedzima agrāk, vēl pirms vilka. Jā, labi, kad labais uzvar ļauno. Zaķis arī bija ļauns un cietsirdīgs. Un netīrīgs. Un bailīgs. Nelietības zaķis gan nevienam netaisīja. Tāpēc, ka baidījās. Vienalga viņu regulāri sita. Tāpēc, ka ļaunums nedrīkst palikt nesodīts.
Un dzenis bija ļauns un cietsirdīgs. Zvērus viņš nesita tāpēc, ka viņam nebija roku. Viņš visas dusmas izgāza uz kokiem. Viņu nesita - nevarēja aizsniegt. Viņu nobeidza nogāzies koks. Runāja, ka tā esot bijusi atriebība. Pēc šī gadījuma veselu mēnesi zvēri baidījās čurāt uz kokiem. Viņi čurāja uz zaķa. Zaķis saaukstējās un nomira. Visiem bija skaidrs, ka vainīgs dzenis. Bet viņu neaiztika, par cik nevarēja izvilkt no koka apakšas. Jā, ļaunums reizēm paliek nesodīts.
Kurmis bija maziņš un akls. Viņš nebija ļauns. Viņš vienkārši labi darīja savu darbu. Viņš bija tas, kurš raka zem tā koka, kurš vēlāk nosita dzeni. Par to neviens neuzzināja un tāpēc viņu arī nepiekāva. Kurmi vispār sita reti, biežāk baidīja. Bet viņu nobiedēt bija grūti, jo viņš bija akls un neredzēja, ka viņu baida. Kad neizdevās kurmi nobiedēt zvēri dusmojās un sita lāci. Tāpēc, ka bija niknums. Vienreiz arī lācis gribēja nobiedēt kurmi, bet kurmis nenobijās, jo lācis bija viņu nositis. Netīšām. Vienkārši lācis bija ļoti neveikls. Zvēri par to viņu ļoti pamatīgi piekāva. Neskatoties uz to, ka lācis atzinās, ka bija tikai jokojis. Slikti, kad tavus jokus nesaprot.
Lapsa bija ļoti viltīga. Viņa jebkuru varēja apmuļķot. Kad viņai tas izdevās, viņu nesita. Bet reizēm viņai neveicās un tad viņu sita. Sita visi meža iemītnieki. Un šādos gadījumos viņa nevarēja nevienu apmānīt. Grūti mānīties, kad tevi sit. Vienreiz viņu sita līdz nāvei. Meliem īsas kājas.
Kuilis bija liels, spēcīgs un briesmīgs. No viņa baidījās. Tāpēc viņu sita tikai barā, kad bija visi kopā pret viņu vienu. Vai arī vienkārši meta viņam ar akmeņiem. Kuilim tas ļoti nepatika. Tāpēc viņš vienu nakti noslēpa visus akmeņus mežā. Par to viņu mežonīgi piekāva. Vairāk kuilis akmeņus neslēpa. Patiesībā teica - nenēsā akmeni azotē.
Āzis bij ne labs, ne ļauns. Viņš vienkārši bija āzis. Viņš blēja. Un viņam baidījās sist. Bet ar savu blēšanu viņš visiem apnika. Tāpēc viņu nosita. Jo savādāk viņš būtu nodzīvojis līdz sirmam vecumam. Varbūt. Kad āzis nomira, lācis stipri raudāja. Tāpēc, ka klusībā mīlēja āzi. Mīlestība ir akla. Kā kurmis.
Ezītis bija mazs un ass. Viņš durstījās. Viņš nebija ļauns, tāda bija viņa daba. Tāpēc viņam sita pa vēderu. Ezītim tas nepatika un viņš noskuva savas adatiņas. Pēc tam viņu sita tāpat kā citus. Grūti būt tādam, kā visi.
Sesks bij gandrīz kā zaķis. Tikai šausmīgi smirdēja. Viņam bija slikta smaka. Viņu sita tikai celofāna maisā. Tad smaka bija nedaudz mazāka. Vienreiz seskam bija dzimumdiena. Viņš saaicināja visus zvērus, jo bija skops un gribēja ļoti daudz dāvanas. Zvēri viņam uzdāvināja jaunu celofāna maisu un šausmīgi piekāva. Laikam viņam tajā maisā nebija gaisa un viņš tur nosmaka. Tā arī viņu apglabāja. Ar visu maisu. Ļoti dziļā mežā. Tāpēc, ka beigts sesks smirdēja vēl vairāk. Un tad atnāca ļoti dziļā meža zvēri un visus ļoti stipri piekāva. Viņiem nepatika beigtā seska smaka. Ar kaimiņiem jādzīvo mierā un saticībā.
Kāmis arī bija ļoti skops. Un bagāts. Ja viņš ar savu bagātību dalītos, varbūt viņu nesistu tik stipri. Bet viņš bija ļoti skops. Par to viņu briesmīgi sita. Un šā kā tā viņam nācās dalīties. Un viņš šausmīgi raudāja. Bagātie arī raud.
Lauva bija zvēru karalis. Viņš valdīja mežā. Karaļus sist nav brīv. Tāds ir likums. Bet zvēri likumus sen bija aizmirsuši. Zvēri sita lauvu. Ne par ko. Vienkārši tā šajā mežā bija pieņemts...

Kas sievietēm jāzina par vīriešiem!

Lūdzu ievērojiet- visi punkti speciāli ir atzīmēti kā Nr. 1

1. Ja tu domā, ka tu esi resna, tad tu droši vien tāda arī esi.

1. Iemācies pati apieties ar tualetes vāku, tu jau esi liela meitene. Ja tas ir pacelts, tad nolaid to.

1. Negriez matus. Nekad. Gari mati vienmēr izskatās pievilcīgāk, nekā īsi. Viens no iemesliem, kādēļ vīriešiem ir bail precēties, ir ka precētas sievietes apgriež savus matus. Bet tad jau ir par vēlu.

1. Ir brīži, kad mēs nedomājam par jums. Samierinieties ar to.

1. Neprasiet, par ko mēs domājam, ja neesat gatavas apspriest karaspēka formējumu īpatnības, hokeju un 1. formulu.

1. Iepirkšanās nav ne sports, ne izklaide, un mēs nekad to tā neuztversim.

1. Gāzu palaišana ir normāla un nepieciešama ķermeņa funkcija. Tās dēļ nav jāiet ārā no istabas.

1. Kad mēs ar tevi kaut kur ejam, jebkas, kas tev ir mugurā, ir OK. Patiešām.

1. Tev ir pietiekoši daudz drēbu. Tev ir par daudz kurpju.

1. Raudāšana ir šantāža.

1. Tavs iepriekšējais džeks ir idiots.

1. Ja tu kaut ko gribi, prasi. Viegli mājieni nedarbojas. Stipri mājieni nedarbojas. Acīmredzami mājieni nedarbojas. Vienkārši pasaki to!

1. Mēs neatceramies datumus. Atzīmējiet jubilejas kalendārā. Pirms tām pietiekoši bieži mums atgādiniet.

1. Lielākajai daļai vīriešu ir ap 3 pāriem kurpju. Kādēļ jūs domājiet, ka mēs esam kvalificēti palīdzēt jums izvēlēties, kuras no 30 labi izskatās pie jūsu kleitas?

1. Jā un Nē ir perfekti normāla atbilde uz jebkuru jautājumu.

1. Nāciet pie mums ar savu poblēmu, ja gribat palīdzību tās risināšanā. Pēc līdzjūtības griezieties pie savām draudzenēm.

1. Galvassāpes, kas ilgst 17 mēnešus, ir problēma. Griezies pie ārsta.

1. Pārbaudi eļļas līmeni savam auto. Lūdzu.

1. Neizliecies. Mēs labāk izvēlamies būt neefektīvi, nekā apmānīti.1. Nekas, kas ir sacīts 6 mēnešus atpakaļ, nav pielietojams strīdā.Faktiski, visas mūsu piezīmes zaudē spēku tieši pēc 7 dienām.
1. Laujiet mums lūrēt. Mēs to tik un tā darīsim, tas tā ir ģenētiski.

1. Nerīvē lampu, ja negribi, lai džins lien laukā.

1. Jūs variet vai nu palūgt mums kaut ko izdarīt, vai pastāstīt, ko jūs rezultātā gribat. Ja jūs zināt, kā to izdarīt vislabāk- dariet to pašas.

1. Ja jums kaut kas ir sakāms, dariet to reklāmas pauzēs.

1. Kristoferam Kolumbam nevajadzēja norādes un mums arī nevajag.

1. Sievietēm, kuras valkā krekliņus ar lielu izgriezumu, nav tiesību žēloties, ka uz viņu pupiem lūr.

1. Vairāk sievietēm vajadzētu valkāt krekliņus ar lieliem izgriezumiem. Mums patīk lūrēt uz pupiem.

1. VISI vīrieši redz 16 krāsās, kā Windows defaultie settingi. Aprikozs, piemēram, ir auglis, nevis krāsa. ķirbis arī ir auglis. Mums nav ne mazākās idejas ko "bēšs" nozīmē.

1. Ja tas niez, tas tiks kasīts. Tā mēs darām.

1. Mēs nemākam un nemācēsim lasīt domas. Šīs parapsiholoģiskās spējas trūkums nenozīmē, ka jūs mums nerūpat.

1. Ja mēs prasām: kas noticis un jūs sakiet "nekas", tad mēs arī uzvedīsimies tā, it kā nekas nav noticis. Mēs redzam, ka jūs melojat, bet noskaidrošana nav pūļu vērta.

patiesībā- veca ziņa:)

http://www.youtube.com/watch?v=bzi5D7JHZpU

Armens Liepājā

Man vienmēr ir paticis būt ar tevi. Man gribas tavus stāstus, man gribas tavus jokus, man vajag tavu mieru, tavu nosvērtību, to, ka ar tevi ir loti interesanti. Es sajuktu prātā, ja es nepateiktu, ka man gribas tevis vairāk... Man vajag tev pieskarties, man vajag, lai tu pieskartos man, man gribas, lai tu skaties uz mani. Un pēc tam, lai es ieritinātos pie tevis azotē un vienkārši būtu! Tu man esi viss!
***
Vai tu esi iedomājies, ka kādam var pietrūkt tieši tik daudz mīlestības, cik tu nokautrējies viņam atklāt un paust pavisam ikdienišķā veidā? Nekas uz Zemes cilvēkam nav paturams. Tikai savas vientulības apziņa ir vienīgais paliekošais visā mainīgajā. Trausli kopābūšanas mirkļi pret laika nežēlīgiem sitieniem. Pulkstenis ir nepielūdzams. Tas, pārņēmis vadību, par katru sava pulsa sitienu pedantiski saīsina man atvēlēto ceļa sprīdi nepielūdzamā vienaldzībā.
Viss, kas ar tevi dzīvē notiek, tev šķiet normāls līdz brīdim, kad iegūsti pavisam atšķirīgu pieredzi. Nav nekā briesmīgāka šai dzīvē par bez mīlestības vadītu mūžu. Kā tev iemācīties parādīt savu mīlestību, ja tu pats nekad neesi mīlēts? Vai tev, kurš nekad netiki samīļots, liksies dabiski samīļot kādu citu? Visticamāk, tu jutīsies neveikli un tev būs kauns to darīt. Bet kādam tā visa tik ļoti pietrūks...
Būt par tuvinieku. Justies vajadzīgam, nepieciešamam un pieņemtam. Būt kā dāvanai allaž labai un gaidītai. Atdūries pret pretenzijām, sašķīst prieks, nodziest vēlme un nocietinās dvēsele. Mīlestība ir brīvas gribas akts. Nav iespējams mīlēt to, kas šo mīlestību pieprasa. Ja ar labvēlību neapmainās, ja ar aizdomu pilnu skatienu uzmana viens otru, tad kur te lai patveras prieks? Vai kāds ir ideāls, ka būtu pelnījis ideālu?
Pacelt roku, lai noglāstītu, izstiept plaukstas, lai apmīļotu, piekļaut sev, lai mierinātu. Tikai ar tuviniekiem cilvēks nejūtas vientuļš. Tikai tas, kurš tiek pieņemts, jūtas par sevi drošs. Un viņam ir svarīgi, lai kāds to apliecinātu. Nekādi pasaules labumi nespēs aizstāt ikdienišķu maigumu...